Vārda dienu svin: Undīne, Leopolds, Unda

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Zentu Mauriņu (1897 - 1978), rakstnieci, zinātnieci atceroties

zenta maurina

Ikšķiles novada Centrālās bibliotēkas abonementā var iepazīties ar grāmatu izstādi veltītu Zentas Mauriņas atcerei.

Rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore Mauriņa Zenta (prec. Raudive) dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā. Tēvs - ārsts, māte - pianiste.
Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. 5 g. vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913.g. iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā (6. klasē), ko absolvējusi 1915.g.

Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā, pēc tam Liepājā pasniegusi privātstundas un sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra: "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas 1924.g.), "Jaunais likums" (1928.g.), "Lidotājs Pavasaris" (1935.g.).

1921.g. - 1923.g. LU studējusi filozofiju, 1923. - 1927.g. baltu filoloģiju. Pēc studiju beigšanas 1927./28. māc. g. bija skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, no 1928.g. lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929.g. pašas dibinātā literārajā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929.g. vasarā papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē. 1944.g. kopā ar vīru filozofu Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, 1946.g. pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. - 1963.g. bija docētāja Upsalas universitātē. 1965.g. atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm, arī ar K.Adenauera prēmiju (1971.g.) un PBLA Tautas balvu (1969.g.).

Pirmās publikācijas - J. Akuratera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung" 1919.g., recenzija par J. Akuratera grāmatu "Klusums un gaisma" "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" 1922.g.

Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928.g.) izvērsta tuva tēma - Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvas iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijas sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929.g.) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938.g., doktora disertācija). A. Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935.g.). J. Akuraters, Auseklis, K. Barons, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe savdabīgi portretēti krājumā "Saules meklētāji" (1938.g.). Cittautu literatūra apcerēta grāmatā "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937.g.). Humānisma caurstrāvota ētiska un kultūrfilozofiska problemātika risināta eseju krājumā "Pārdomas un ieceres" (1934.g.), "Dzīves apliecinātāji" (1935.g.), "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938.g.), "Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939.g.), "Prometeja gaismā" (1943.g.), "Kultūras saknes" (1944.g.).

Trimdas laikā iznākuši eseju krājumi: "Tilti", "Sirds mozaīka" (abi 1947.g.), "Spīts" (1949.g.), "Uguns gari" (1951.g.), "Sāpju noslēpums" (1952.g.), "Latviešu esejas" (1953.g.), "Traģiskais skaistums" (1954.g.), "Cilvēces sargi" (1955.g.), "Apnicība un steiga" (1962.g.), "Par mīlestību un nāvi" (1964.g.), "Zemes dziesma" (1967.g.). Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā. Pasaules literatūrzinātnieku uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par F. Dostojevski (1931.g., 1935.g.). Vēlāk tā papildināta.

Personīgo dzīves gaitu ar laikmeta vēstures notikumu un trimdā iepazīto cittautu rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskajā triloģijā "Tālā gaita" (1955.g.), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958.g.), "Dzelzs aizbīdņi lūst" (1960.g.), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965.g.) un "Pasaules vārtos" (1968.g.) un pēc nāves izdotā dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980.g.).

Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941.g.), "Trīs brāļi" (1946.g.), "Frančeska" (1952.g.), "Bērza tāss" (1971.g.) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiju. Stāsti izdoti grāmatās "Neaizsūtītā vēstule" (1940.g.), "Septiņi viesi" (1957.g.), "Sākumā bija prieks" (1965.g.), "Bērza tāss" (1971.g.), "Dzintargraudi" (1975.g.).

Latviešu valodā Mauriņa tulkojusi S.Unsetes romānus "Kristīne Lavrana meita" un "Olavs Auduna dēls" (1933.g.), R. Rolāna grāmatas "Bēthovens" (1932.g.) un "Mikelandželo" (1934.g.), F. Dostojevska romānu "Idiots" (1937.g.), A. Kamī romānu "Mēris" (1952.g.), T. Hārdija. T. Kārlaila u.c. rakstnieku darbus. Vācu valodā tulkojusi J. Akuratera noveles (1921.g.), P. Ērmaņa. J. Ezeriņa u.c. rakstnieku prozu.

Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija, pēdējā dzīvesvietā Krocingenē 1982.g. atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

Kopoti raksti 2 sējumos (1939.g. - 1940.g.), izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990.g.).

Mirusi 1978.gada 25.aprīlī Bāzelē, Šveicē, apbedīta Krocingenē, Vācijā.

Informācija no Gulbenes novada bibliotēkas resursiem

 
 
 

Aktualitātes

Diskusija par Administratīvi teritoriālo reformu

14-11-2018

Vakar, 13.novembrī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika Rīgas reģionālās padomes (vadītājs Didzis Mizis) sēde, kurā piedalījās Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa. Padomes sēdē tika izskatīts jautājums par plānoto Administratīvi teritoriālo reformu. Sēdes dalībnieki aktīvi diskutēja kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem par veidu un principiem, kādi būtu nepieciešami, plānojot reformas īstenošanu. Skatot jautājumu Pierīgas kontekstā, tika pausts viedoklis, ka novadus (tai...

Lasīt vairāk

Staro "Čiekuriņš"

13-11-2018

Ikšķiles novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš" gaida un atzīmēs Latvijas 100. dzimšanas dienu, ne tikai ar svinīgo svētku koncertu 2018.gada 16. novembrī, bet arī ar krāsainu gaismas objektu izstādi "Staro Čiekuriņš".   Gaismas objekti iestādes hallē un āra teritorijā ir grupu vecāku un darbinieku veidotas instalācijas, kas atspoguļo gan dekoratīvus elementus, gan Latviju un pašu pirmsskolu.    PII "Čiekuriņš" izsaka lietu pateicību par atbalstu izstādes veidošanā Iestādes...

Lasīt vairāk

Par invazīvo augu sugu audzēšanu un tirdzniecību

13-11-2018

Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, invazīvās sugas tiek vērtētas kā globāla vides aizsardzības un citu nozaru problēma. Attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai un mainoties dabiskajiem faktoriem, sugu invāzijas procesi strauji pieaug. Invazīvās sugas rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, izkonkurējot vietējās sugas, provocējot augsnes eroziju, degradējot ainaviski vērtīgas teritorijas utt. Invazīvās sugas var radīt arī tiešus zaudējumus cilvēka...

Lasīt vairāk

Spēka vīru cīņas “Lāčausis-2018”

12-11-2018

 12.novembrī Ikšķiles vidusskolā notika tradicionālās spēka vīru cīņas "Lāčausis- 2018". Azartiski, spēcīgi, vīrišķīgi. Priecājamies par mūsu viesiem -biatlonistu Jēkabu Nākumu, Uldi Apsīti, Albertu Jāni Liepiņu -paldies par atbalstu, Lielvārdes un Salaspils komandām un mūsu draugiem no Lietuvas. Sumināti mūsu stiprinieki!  8.-9.klašu grupā: 1.vieta Lietuvas komandai 2.vieta Ikšķiles vidusskolas 9.B klasei 3.vieta Lielvārdes pamatskolas komandai 10.-12.klašu grupā: 1.vieta Lietuvas komandai 2.vieta Ikšķiles vidusskolas 11.,12.klasei 3.vieta Ikšķiles vidusskolas 10.klasei “Lāčausis-2018” 8.-9.klašu grupā...

Lasīt vairāk

Informācija par Svecīšu vakaru

12-11-2018

25.novembrī Lazdukalnu kapos notiks Svecīšu vakars. Plkst. 14.00 no tirgus laukuma Ikšķilē kursēs autobuss (atpakaļ autobuss kursēs pēc vienošanās).

Lasīt vairāk

Aizvadīti Lāčplēša dienas pasākumi (video)

11-11-2018

11.novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas sveces un lāpas, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī un godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Jau tradicionāli 11.novembrī arī Ikšķiles novadā notiek plaša pasākumu programma. Lāčplēša dienas ieskaņā Tīnūžu tautas namā tika rādīta Lielvārdes pensionāru biedrības teātra “Paši” iestudētā Mārtiņa Zīverta varoņdrāma “Tīreļa purvs” un atklāta Marka Dāvida...

Lasīt vairāk

Konference par pašvaldību teritoriālo reformu

09-11-2018

9.novembrī Latvijas Zaļās partija (LZP) organizēja konferenci "Pašvaldību teritoriālā reforma. Scenāriji. Riski. Ieguvumi". Uz konferenci tika aicināti LZP pārstāvēto pašvaldību vadītāji, deputāti, kādreizējie LZP pārstāvēto pašvaldību vadītāji, deputāti, kā arī biedri, kuru profesionālā darbība saistīta ar pašvaldību darbu, kā arī visi, kuri jūtas kompetenti ar pašvaldībām saistītos jautājumos. Pasākuma ievadā visiem interesentiem bija iespēja klātienē iepazīties ar vienu no mūsdienīgākajām pirmskolas...

Lasīt vairāk

Ikšķiles vidusskolā viesojas Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātris

08-11-2018

Valsts simtgades priekšvakarā Ikšķiles vidusskolā viesojās Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātris "Sprīdītis" ar izrādi "Bille". Šis bija projekta "Skolas soma" pasākums 7.-12.klasēm, akcentējot gan latviešu autoru daiļradi, kas skolēniem ir mācību programmā, gan tautas nacionālās vērtības kopumā.Paldies reźisoram Robertam Segliņam un skolēnu teātra aktieriem par patiesumu, azartu un profesionālo sniegumu!

Lasīt vairāk

VSAA sākusi vienreizēja 100 eiro atbalsta izmaksu politiski represētajiem

08-11-2018

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi atbalsta 100 eiro apmērā izmaksu politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem sakarā ar Latvijas valsts simtgadi. Vairāk nekā 12 tūkstošiem personu VSAA atbalstu izmaksās kopā ar novembra pensiju 200 personām, kuras nesaņem no VSAA pakalpojumus, ir izsūtīts uzaicinājums ar lūgumu ne vēlāk kā līdz 2018. gada 15. novembrim VSAA iesniegt iesniegumu, paziņojot konta numuru...

Lasīt vairāk