Pārrunājot ES fondu apguvi un lauku attīstību

ar ZM R_Arnīti

Pie Ikšķiles novada lauksaimniekiem viesojās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, apmeklējot Aināra Stiliņa vadīto zemnieku saimniecību ”Lauciņi”. Tikšanās turpinājās Ikšķiles novada domē, piedaloties domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam un priekšsēdētāja vietniekam Česlavam Batņam. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar uzņēmējdarbību, Zemkopības ministrijas pārziņā esošo ES fondu apguvi un nākotnes lauku attīstības un lauksaimniecības perspektīvas pēc 2020. gada.

Diskusijas laikā tika atzīts, ka tiešie maksājumi ir nozīmīgs atbalsts ikvienam lauksaimniekam, tādējādi ir saglabājama līdzšinējā Latvijas pozīcija par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Šā brīža Eiropas Komisijas piedāvājums nav pieņemams, jo saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz (1 EUR par ha gadā), tādējādi 2026. gadā sasniedzot tikai 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa (2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa). Turklāt saskaņā ar Briseles piedāvājumu lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, kas Latvijai nozīmētu samazinājumu par 147 miljoniem EUR un tas attiecas uz modernizācijas un attīstības jautājumiem.

Tika pārrunātas arī vides un klimata prasības. Vide ir jāsaglabā un jānodrošina videi draudzīga saimniekošana, vienlaikus prasībām jābūt samērīgām. Visiem lauksaimniekiem jābūt iespējai tās pildīt proporcionāli saņemtajam tiešo maksājumu līmenim, jo tikai tādā gadījumā jaunā ES lauksaimniecības politika būtu taisnīga. Arī turpmāk jāizmanto ES fondu līdzekļi un jāveicina lauku apdzīvotība, tādējādi daļa no maksājumiem novirzāma lauku dzīvesveida saglabāšanai. Tika izteikts viedoklis, ka lauku dzīvesveida atbalstam būtu jāizmanto arī vides fondos paredzētie līdzekļi. Kā izteicās “Lauciņu” saimnieks Ainārs Stiliņš: “Primārais lauksaimniecības mērķis ir saražot veselīgu un kvalitatīvu pārtiku pietiekošā daudzumā un to mēs nedrīkstam aizmirst”. Tāpat nākotnē ļoti būtiska loma ir ieguldījumiem lauku saimniecībās, pārstrādē un arī kooperācijā, lai uzlabotu lauksaimniecības un pārtikas sektora ilgtspēju un konkurētspēju. Tāpēc arī turpmāk ir jāveicina ieguldījumi lauku saimniecību pārstrukturēšanā, inovācijā, dažādošanā un jauno tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, precīzā lauksaimniecība, atjaunojamā enerģija, pārstrāde u.c.. Ne velti viens no šodienas visaktīvāk apspriestajiem jautājumiem bija investīciju nozīmīgums un nepieciešamība. Šis periods parāda to, ka vajadzību ir ļoti daudz un aktivitāte investīciju pasākumos ir ļoti liela. Kā rosināja domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, turpmāk investīcijas varētu novirzīt arī jaunu lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai pilsētās, it īpaši tas varētu būt interesanti Pierīgai, tai skaitā Ikšķilei, izmantojot jau esošo infrastruktūru.

Tomēr, kā izteicās Ringolds Arnītis, lauksaimnieku interešu aizstāvība Briseles koridoros ir ļoti smags un sistemātisks darbs, un tikai no ministru zināšanām un prasmēm un valdības nelokāmības būs atkarīgs, kādu finansējumu un nākotni Latvijas laukiem saņemsim.  Savas vizītes noslēgumā Ringolds Arnītis pateicās par laipno uzņemšanu un pilsētas un lauku uzņēmēju sadarbību.