Novada vēsture

Liānas Langas dzejas veltījums Ikšķilei 825 gadu jubilejā
 
Ar senču asarām, ar kokles balsīm tālām    
Tu, Ikšķile, man pienāc tuvu klāt .
Kā liepai būs man lauka malā stāvēt,
Un sevī atmiņas kā bišu skūpstus krāt.
Mēs iesim lībiešos un vilksim zāļu jakas,
 Kad saule debess vidū spoži stās,
Un zemē iemirdzēsies apglabātās saktas,
Un kapu kalnus ziedu smarža klās.
Mūs apskauj Daugava kā lēnprātīga māte.
Tās krastos – rasa, bronza, sudrabs, zelts.
Plauks vienmēr ābeles un ķirši tavās sētās,
Un bērni augšup tavus starus cels.
Tu mijkrēšļos un ziemās atgriezīsies
Un ļaudis sildīsi ar zemes uguņiem,
Bet rudeņos tev aizejošais sāpēs,
Un lapu segas klāsi tu pār tiem.
Ar senču asarām, ar kokles balsīm tālām
Tu, Ikšķile, man pienāc tuvu klāt.
Mēs – liepu ziedu sauja tavos vējos,
Tev mūsu sēklas savā klēpī vākt. 

 
Daugavas lībiešu valodā nosaukums “ÜKS KÜLA” nozīmē- “viens ciems” vai “pirmā apmetne”.

  • Jau no 9.gs. te bijis lībiešu ciems pie Daugavas.
  • 1185.gadā šeit uzmūrēta pirmā mūra celtne Baltijā – Livonijas bīskapa pils kapela jeb baznīca. Līdz 1202. gadam šeit bija Livonijas bīskapa sēdeklis.
  • Novada veidošanās pirmsākumi meklējami XIII gs.sākumā, kad Ikšķiles pils feodālis Konrāds fon Meiendorfs sāka pakļaut apkārtējās teritorijas.
  • Gadiem ritot un nostiprinoties muižnieku varai, Ikšķiles novadā 1638.gadā ietilpa Ikšķiles, Tīnūžu, Turkalnes, Sprestiņu, Pikkalnes muižas un Ikšķiles mācītājmuiža.
  • Rīgas– Daugavpils dzelzceļa atklāšana 1861.gadā, kā arī Rīgas tuvums XIX gs.otrajā pusē labvēlīgi ietekmēja novada attīstību visās jomās:

izveidojās stabils sešu skolu tīkls; aktīvāka kļuva sabiedriskā dzīve– 1871. gadā skolotājs E.Knors nodibināja Ikšķiles kori, kurš 1873.gadā piedalījās I Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos;
attīstījās ceļu tīkls, iepretim Vīnakalnam un Kābeļkalnam izbūvēja Latvijā pirmos dzelzceļa viaduktus;

  • 1879.gadā tika atvērta pastāvīga pasta nodaļa;
  • Mazās Juglas krastos darbu uzsāka trīs papīrfabrikas;
  • Kaparāmuru pusmuižā kapara lietuvē J.K.Švenna vadībā lēja pat zvanus; 
  • No 1891.gada te ierīkoja ūdensdzirnavas;
  • Patreizējā Ikšķiles centrā sāka veidoties vasarnīcu apbūve;
  • Vēlāk Ikšķiles pils novads tika izlēņots, un ap 1628.gadu tajā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muižas.
  • Rakstiskos dokumentos Tīnūži pirmo reizi ir pieminēti 1576.gadā, bet Tīnūžu muiža tika izveidota 1638.gadā. No 1684.gada muiža nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, un no šejienes arī cēlies Tīnūžu nosaukums.
  • Lauku teritorijā atrastie pilskalni un senkapi apliecina to, ka Tīnūžu apkaime arī ir bijusi jau sen apdzīvota. Neapšaubāmi, noteicoša loma ir bijusi Daugavai kā nozīmīgam ūdensceļam.
  • Tīnūžos, kas toreiz saucās Lindenbergas muiža, darbojas kaļķu ceplis, ķieģeļnīca, ūdensdzirnavas, Līču krogs un alus darītava;
  • 19.gs. Ikšķiles pagasta zemes bija arī Daugavas kreisajā krastā– Berkavas muiža, Meža muiža. Pamazām, izveidojoties Ogres pilsētai, kas tolaik ietilpa Ikšķiles pagastā, tā platība samazinājās. Abus Daugavas krastus savienoja pārceltuve. 19.gs. sākumā pārceltuve tika uzlabota ar trosi pēc tās īpašnieka J. Ķīseļa patenta, un bija pirmā tādas konstrukcijas pārceltuve Latvijā.
  • Pēc Rīga-Dinaburga (Daugavpils) dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861.gadā sākās strauja Ikšķiles apbūve. Bijušās cara armijas nometnes vietā (ap Peldu un Rīgas ielu) sāka izdalīt apbūves gabalus vasarnīcām.
  • Lielu postu Ikšķilei atnesa I Pasaules karš. Ilgu laiku atrodoties tiešā frontes līnijas tuvumā, tā gandrīz pilnībā tika nopostīta.
  • 1918. g. – 1940. g. Latvijas Republikas gados novads atdzima. Muižu zemi sadalīja jaunsaimniekiem. Pagastā bija ļoti aktīva saimnieciskā un kultūras dzīve – darbojās pavisam 30 dažādas biedrības.
  • 20.gs. 20.-30. gados tika uzbūvēts Ikšķiles Kultūras biedrības nams, luterāņu un pareizticīgo baznīcas, kā arī Turkalnes pamatskola.
  • 20.-30.gados no Ikšķiles stacijas uz Baldoni kursēja pēdējais zirgu tramvajs Latvijā. 25 km garā līnija, ko I Pasaules kara laikā izbūvēja vācu armija, Ikšķilē gājusi pa tagadējo Ozolu ielu, un ceļš līdz Baldones kūrortam bijis mērojams 3 stundās.
  • Pēc II Pasaules kara, īpaši pēc Rīgas-Ogres dzelzceļa elektrifikācijas, Ikšķile turpināja attīstīties kā pierīgas vasarnīcu rajons. 1968. gadā tā ieguva pilsētciema statusu. Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas uz ūdenskrātuves uzpludināšanas 70. gados tika izbūvēta jauna automaģistrāle, kas funkcionāli un telpiski pārdalīja Ikšķile divās daļās – Daugavas pusē turpinājās savrupmāju celtniecība, bet dzelzceļu pusē kopš 70. gadu beigām tika izvērsta Ikšķilei neraksturīgo daudzdzīvokļu ēku būvniecība melioratoriem. Tajā pašā laikā dzelzceļa pretējā pusē ražošanas ēku celtniecību aktīvi veica kolhozs “Juglas zieds”. 80. gados turpinājās individuālo ēku būve Jaunikšķilē un Ādamlaukā.
  • 1992. gada 17. decembrī Ikšķilei tika piešķirtas pilsētas tiesības.
  • 1997.gada 16.jūlijā Ikšķiles pilsēta apvienojas ar Tīnūžu pagastu.
  • Pilsētas ar lauku teritoriju statusu Ikšķile ieguva 1992.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
  • 2004.gada 24.maijā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju kļūst par Ikšķiles novadu.

Tīnūžu vēsture:

  • Pirmās liecības par Tīnūžiem senatnē saistās ar 11.gs. - uz to norāda lībiešu sievietes kapā atrastās rotaslietas.
  • Tīnūžu agrākais nosaukums Lindenberga  rakstītos dokumentos pirmo reizi minēts 1576.gadā, kad Rīgas pilsēta iznomāja rātes kungam
  • Retgeram Horstam apdzīvotu vietu- Liepkalni (pie Juglas upes). 
  • Tīnūžu muiža 1632.gadā ar 16 zemnieku saimniecībām ietilpa Ikšķiles pils novadā un kā teritoriāli administratīvā vienība izveidojās jau Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā.
  • No 1684.gada muiža bija Fromholda fon Tīzenhauzena dzimtīpašums, no kura radās Tīnūžu (agrāk Tīnenūži) nosaukums.
  • No 1748.gada līdz 1872.gadam muiža piederēja Blūmenu dzimtai. Zviedru virsnieks Gerhards fon Blūmens 1768.gadā uzcēla muižas kunga  māju baroka stilā.
  • Vēlāk muiža piederēja Eduardam fon Šteinam (1872- 1893)
  • Pēdējais muižas īpašnieks-  Jozefs fon Volfs (1893- 1921).
  • 1922. gadā muižas centru (55 ha) iznomāja Ikšķiles Lauksaimniecības biedrībai "Jugla" (dibināta 1921.gadā, slēgta 1934 gadā), kas ierīkoja putnu paraugsaimniecību.
  • No 1933.gada  līdz 1944.gadam muižā saimniekoja Latvijas kara invalīdu savienība(dibināta 1917.gadā), kas ierīkoja saimniecību un invalīdu koloniju.
  • Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja "Jaunais nams" celta 1912.gadā pēc arhitekta Gerharda fon Tīzenhauzena un Paula Kampes projekta.
  • Jaunuzceltā ēka kompozicionāli pieskaņota 18.gs. būvētajam muižas kungu namam.
  • Latvijas Pirmās republikas laikā no 1919.gada līdz  1945.gadam te atradās Ikšķiles pagasta valde. Padomju laikā no 1945.- 1990.gadam- Tīnūžu ciema padome.
  • 1936.gada 1.maijā ēkā atklāja pasta nodaļu.
  • 1948.gadā šeit nodibināts lauksaimniecības artelis "Juglas zieds".
  • 1995.gada 27.martā iesvētīja Tīnūžu pamatskolu, kas ēkā darbojas līdz 1999.gadam.

Par Tīnūžu muižas vēsturi vairāk lasiet žurnālā "MĀKSLA PLUS" (2006.g. Nr.5.) Imanta Lancmaņa rakstā "Reiz Liepu kalnā, Tīnūžos".

Ikšķiles vēsture

Ikšķiles novads  ir sena apdzīvota vieta- jau no 9.gs.pie Daugavas atradies lībiešu ciems.

Vairāk nekā pirms 800 gadu šeit aizsākušies Latvijas un pat Eiropas nozīmes vēstures notikumi. Ikšķile bija viens no pirmajiem vācu krustnešu atbalsta punktiem Baltijā.1185.gadā šeit uzbūvēta pirmā mūra celtne Baltijā - Livonijas bīskapa kapela jeb baznīca. 1189.gadā blakus baznīcai kanoniķa Meinarda vadībā uzbūvēja pili.

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas 20.gs.70.gados iekonservētās baznīcas drupas apskatāmas uz izveidojušās salas, kas nosaukta Svētā Meinarda vārdā.

Vēlāk Ikšķiles novadu izlēņoja, un ap 1638.gadu tajā ietilpa astoņas muižas, bagātākās no kurām bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža.Rakstītos avotos Tīnūži pirmo reizi minēti 1576.gadā.

Abus Daugavas krastus savienoja pārceltuve.19.gs.sākumā to uzlaboja ar trosi pēc īpašnieka J.Ķīseļa patenta.Tā bija pirmā tādas konstrukcijas celtne Latvijā.

Pirmā pasaules kara laikā Ikšķiles vārds bija cieši saistīts ar latviešu strēlniekiem - Nāves salas (Ikšķiles priekštilta nocietinājums) aizstāvēšana Daugavas kreisajā krastā 1916.gadā un kauja pie Mazās Juglas upes 1917.gadā.Ilgu laiku atrodoties tiešā frontes līnijas tuvumā, Ikšķili gandrīz pilnībā nopostīja.

20.gs.30.gados uzbūvēja Ikšķiles Kultūras biedrības namu, luterāņu un Sv.Gara pareizticīgo draudzes baznīcu.

20.- 30. gados no Ikšķiles uz Baldoni kursēja pēdējais zirgu tramvajs Latvijā.

70.gados izbūvēja jaunu automaģistrāli, kas funkcionāli un telpiski pārdalīja Ikšķili divās daļās.Daugavas pusē turpinājās savrupmāju celtniecība, bet dzelzceļa pusē kopš 70.gadu beigām izvērsa Ikšķilei neraksturīgu daudzdzīvokļu ēku būvniecību.Tajā pašā laikā dzelzceļa pretējā pusē ražošanas ēku celtniecību veica kolhozs "Juglas Zieds".80.gados turpinājās individuālo ēku būve Jaunikšķilē un Ādamlaukā.

1988.gada oktobrī Daugavas krastā iepretim Ikšķiles vecās baznīcas drupām Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopa atklāja piemiņas akmeni, kurā Ikšķiles vārds iekalts trijās valodās - latīņu, vācu un latviešu.

1992.gada 17. decembrī Ikšķilei piešķīra pilsētas tiesības.

1997. gadā  Ogres rajona Ikšķiles pilsēta tiek apvienota ar Ogres rajona Tīnūžu pagastu un izveidota Ogres rajona Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju (lauku teritoriju veido Tīnūžu pagasts).

2004. gadā  Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņem lēmumu par Ikšķiles novada izveidošanu. Iedzīvotāju skaits- 6403.

2007. gadā  Ikšķiles novads pēc Latvijas Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas saglabā savu neatkarību kā patstāvīgs novads.

Ikšķiles novadā ir apdzīvotas vietas: Tīnūži, Turkalne, Ceplīši, Dobelnieki, Kalnāji, Elkšņi.

Mūsdienās Ikšķile ir viena no prestižākajām dzīvesvietām Rīgas pievārtē, kas izceļas ar sakoptu vidi.Ikšķile ir ļoti sportiska pilsēta.Ir uzceltas divas modernas sporta halles Ikšķilē un Tīnūžos.Šeit ir iespēja sevi parādīt pludmales volejbolā, tenisā, basketbolā, bet ledus hallē- hokejā.

 

Pielikumi:

Ikšķiles almanahs. 3. laidiens. Veltījums Ikšķiles 825. gadadienai

Ikšķiles almanahs. Veltījums Ikšķiles 820. gadadienai

Ikšķiles almanahs. 2. laidiens

4.laidiens