Sociālie pakalpojumi

Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžu ģimenē vai pie aizbildņa.

Ja bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana bērnu aprūpes institūcijā bērnam pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu.

Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem.

1. vecāku iesniegums, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu (brīvā formā);
2. normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegta iztikas līdzekļu deklarācija;
3. ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli;
4. ģimenes ārsta izziņa par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;
5. citu institūciju sniegta informācija pēc nepieciešamības.

Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Sociālais dienests pieprasa samaksu par bērnam sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības.

Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un invalīdiem no 18.gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma apjomu.

Pieaugušo institucionālā aprūpe nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju. 

Jāvēršas Sociālajā dienestā un jāiesniedz:

1. iesniegums;
2. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi vai identifikācijas karti).

1. izziņas par invaliditāti kopija, jāuzrāda invaliditātes apliecība un/vai pensijas apliecība;
2. jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
3. jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un par medicīnisko kontrindikāciju neesamību; 
4. jāiesniedz psihiatra atzinums par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību;
5. ja personai ir LR Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Likumīgo apgādnieku rīcībā esošie līdzekļi pēc personai sniegtā pakalpojuma samaksas nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.0 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 0.5 - uz katru nākamo ģimenes locekli.

Sociālajā dienestā jāiesniedz:

1. bērna vecāku, aizbildņa vai bāriņtiesas iesniegums (brīvā formā);
2. psihologa vai profesionāla sociālā darbinieka atzinums;
3. izraksts no bērna medicīniskās kartes par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).

Līdz 21 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesīgi saņemt:

1. personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, ja funkcionālie traucējumi atbilst Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumos nr.297 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" noteiktajiem kritērijiem;
2. likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4.pantā minētās personas;
3. "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma" 15.pantā minētās personas.

Lai personas ar funkcionāliem traucējumiem saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, personai jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. 

• ģimenes ārsts sniedz atzinumu, kuru persona iesniedz Sociālajā dienestā; 
• jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi vai identifikācijas karti). 

Persona, kas atrodas medicīniskās rehabilitācijas institūcijā, pēc ārstējošā ārsta novērtējuma var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu steidzamības kārtā. Šajos gadījumos visu dokumentāciju kārto ārstniecības iestāde.

Lai politiski represētās personas un ČAES seku likvidācijas dalībnieki saņemtu sociālo rehabilitāciju, klientam jāvēršas Sociālajā dienestā;

• līdzi ņemot politiski represētās personas vai ČAES seku likvidācijas dalībnieka apliecību; 
• jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi vai identifikācijas karti). 
• ģimenes ārsta atzinumu, kuru persona iesniedz Sociālajā dienestā;